VIEGLUMS

Alumīnija blīvums ir 2,7 d/cm3 – tas ir vienāds ar aptuveni vienu trešdaļu tērauda blīvuma. Sudrabaini baltas krāsas metāls. Kušanas temperatūra 660 oC. Alumīnijs ir līdz 3 reizēm vieglāks par tēraudu.

ELEKTRĪBAS UN SILTUMA VADĪTSPĒJA

Alumīnijs ir ļoti labs siltuma un elektrības vadītājs, tāpēc ir piemērots izmantošanai elektrotehnikas detaļu, kā arī dažādu tipu radiatoru ražošanā. Uz alumīnija izstrādājumu virsmas izveidojas blīva un stipra Al2O3 oksīda plēvīte, kas aizsargā alumīniju pret koroziju atmosfērā, ūdenī, koncentrētā slāpekļskābē un daudzās organiskajās skābēs, kā arī citās vidēs. Alumīnija siltuma vadītspēja 27 oC temperatūrā – 237 W/(m•K). Alumīnija vadītājs, kuram ir tādas pašas vadīšanas īpašības kā vara vadītājam, sver aptuveni uz pusi mazāk nekā pēdējais. Alumīnija siltuma vadītspēja 27 oC temperatūrā – 237 W/(m•K).

IZTURĪBA PRET KOROZIJU

Alumīnijs ir izturīgs pret koroziju koncentrētā slāpekļskābē un sērskābē, ūdenī, ūdens šķīdumos, mitrā gāzē, ja šķīdumu pH ir no 4 līdz 9. Sārmu šķīdumi, kuru pH > 9, ātri saārda alumīniju, izveidojot šķīstošus aluminātus. Alumīnijs tāpat nav izturīgs pret skābēm, kurām nav oksidējošu īpašību.

Pie zemas temperatūras alumīnijs nekļūst trausls, tā izturība palielinās. Pie augstas temperatūras metāla izturība samazinās. Ja temperatūra pastāvīgi ir augstāka nekā 100 ºC, izturība diezgan stipri samazinās, tāpēc konstrukcijas veidošanas stadijā tas ir jāņem vērā. Kad alumīnijs reaģē ar gaisā esošo skābekli, izveidojas ļoti plāna oksīda kārtiņa – tikai dažu µm simtdaļu biezumā (µm ir viena tūkstošā daļa no milimetra). Kārtiņa ir ļoti blīva un labi aizsargā pret koroziju. Bojātai kārtiņai piemīt īpašība pašai atjaunoties.

Izturība pret koroziju, kā arī siltuma un elektrības vadītspēja ir labi zināmas un apstiprinātas praksē.

GARENVIRZIENA STIEPE

Salīdzinot ar citiem metāliem, alumīnijam ir salīdzinoši liels garenvirziena izplešanās koeficients. Tas ir jāņem vērā, veidojot atsevišķus modeļus.

MAGNĒTISKUMS

Alumīnijs ir nemagnētisks, precīzāk, paramagnētisks metāls.

SAVIENOŠANA

Profiliem bieži tiek piemērota metināšanas metode. Bez tam bieži tiek izmantotas labi pārbaudītas sakausēšanas un metināšanas ar berzi, saķeres un salaiduma metodes.

MAŠINIZĒTA APSTRĀDE-FORMĒŠANA

Alumīnijs var tikt apstrādāts ar šādām tehnoloģijām:

Apstrādes veids un režīmi ir jāizvēlas pēc alumīnija sakausējuma ķīmiskā sastāva, sagatavju strukturālā stāvokļa un nolūka.

Mašinizētas apstrādes laikā tiek patērēts maz enerģijas. Pēc būtības, alumīniju var pārstrādāt un atkārtoti izmantot jaunos izstrādājumos neierobežoti – kvalitāte no tā necieš. Bez tam, pārkausēšanas procesā tiek zaudēti tikai daži procenti metāla.

Alumīnija pārstrādes priekšrocība attiecībā uz vides aizsardzību ir enerģijas taupīšana. Pārkausējot alumīniju, tiek patērēti tikai pieci procenti no enerģijas, kas nepieciešama jauna (primārā) metāla izgatavošanai. To var pārstrādāt daudzas reizes, nezaudējot tā kvalitāti.

EKRANIZĒŠANA-EMC

Alumīnija kārbas efektīvi atstumj jeb ekranizē elektromagnētiskos viļņus.

Alumīnijs ir ticis apbalvots ar neparasti daudzām pozitīvām īpašībām, tāpēc alumīnijs ir otrais visplašāk izmantojamais metāls pēc dzelzs. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka atsevišķi cilvēki sauc alumīniju par nākotnes metālu.